Pēc kādiem kritērijiem izvēlas kvalitatīvu iepirkumu
Valsts un pašvaldību iepirkumi - tā ir tēma, kurā ik pa laikam “eļļu ugunī” ielej žurnālisti un kontrolējošo institūciju pārstāvji. Tā kā valsts un pašvaldības institūcijas tērē valsts budžeta naudu, tāda tēriņu uzraudzība būtu visai loģiska. Visbiežāk troksnis rodas ap pārmērīgi dārgiem iepirkumiem. Tomēr šoreiz nepieskaršos gadījumiem, kad iepirkumu cenas makslīgi paaugstinās dažādu “shēmu” rezultātā, bet gan par loģiskiem, tirgū valdošajiem principiem, kas nosaka kvalitatīvu iepirkumu loģisko cenu. Šie paši iepirkumu cenu veidojošie faktori attiecināmi uz lielāko daļu pirkumu, ne tikai no valsts un pašvaldību budžeta naudas, bet arī veicot pirkumus privātas uzņēmējdarbības vajadzībām. Tikai tērējot budžeta naudu, izdarot izvēli bieži vien noteicošā ir pirkuma cena, bet ne iegādātā pakalpojuma vai preces kvalitāte.
Tātad, kuri ir tie faktori, kas nosaka iepirkuma faktisko cenu, bet par to negrib runāt masu mēdiji.
1. Visam pamatā – lietotāja prasības par preces funkcionālajām spējām. Citiem vārdiem sakot – ko jāspēj izdarīt ar šo konkrēto preci. Šīs prasības norāda specifikācijā (aprakstā) un nosaka konkrētus, izmērāmus, atbilsttības vērtēšanas kritērijus. Jo vairāk fukciju – augstāka preces cena. Tomēr, izvēloties nepieciešamās funkcijas, jāpieiet kritiski – vai tās patiešām ļoti vajag, vai arī – “labi, ja būtu”.
2. Preces kvalitāte un garantija – laiks, kādu ražotājs garantē, ka prece spēs veikt funkcijas atbilstoši iepriekš pieminētajām lietotāju prasībām. Šo garantiju pamatā ir preces izgatavošanā izmantotie materiāli un tehnoloģijas. Jo augstāka preces kvalitāte – augstāka preces cena. Šajā gadījumā tikai speciālisti var novērtēt balansu starp preces dzīves ciklu un tās cenu. Un tieši šajā punktā ir visvairāk domstarpību – pirkt lētāk un … biežāk, vai retāk, bet – dārgāk. No savas puses varu piebilst, ka jāņem vērā arī vide, kurā preci paredzēts lietot: vai iespējama bojātās (nolietotās) preces ātra nomaiņa? Vai preces bojājums neietekmē cilvēku drošību un dzīvību? Te domāju arī iepirkumus karavīru vajadzībām.
3. Savstarpēja savietojamība ar citām “precēm”. Aizvien mazāk ir gadījumu, kad iegādātā prece tiek lietota pilnīgi autonomi un nav nepieciešams domāt par savstarpēju savietojamību ar jau esošajām vai nākotnē paredzētajām precēm. Šādi papildus savietojamības nosacījumi noteikti tiek uzrādīti lietotāja prasībās (specifikācijā) un, loģiski, palielina preces cenu. Atkal vietā veikt speciālistu analīzi par to, kas izdevīgāk: iepirkt ar citām ierīcēm savietojamu preci (bet dārgāk), vai arī vēlāk maksāt atsevišķi par iespējām jauno pirkumu savietot ar citām ierīcēm. Nav universālu risinājumu, tāpēc katru iepirkumu jāvērtē individuāli. Bet noteikti jāvērtē!
4.Preces apkalpošana. Katru lieetu, kas ir mūsu rīcībā, vajag kopt. Ne jau visām precēm pietiek tikai ar to, ja no tām noslauka putekļus un nomazgā. Ir ierīces, kuru apkalpošanai vajag kvalificēetu speciālistu un specifiskus instrumetus. Tāpēc, veicot iepirkumu, iespējamas divaa izvēles: nopirkt preci un par tās aakalpošanu maksāt atsevišķi, vai arī vienlaikus slēgt apkalpošanas līgumu uz noteiktu laiku. Pēc pieredzes varu teikt, ka otrajā gadījumā ievērojami palielinās vienas preces vienības iepirkuma cena, bet ilgtermiņā prece un tās apkalpošana līguma darbības laikā izmaksā lētāk. Diemžēl vērtējot iepirkumu, parasti ņem vērā vienas vienības cenu pirkšanas brīdī, bet reti to vērtē skatoties ilgtermiņā.
5. Preces pilnveidošanas iespēja. Laika gaitā daudzas preces tiek pilnveidotas (upgrade). Tas īpaši attiecināms uz precēm, kurās lieto dažādu elektroniku, programmatūru. Arī šajā gadījumā ir izvēles iespējas: nopirkt preci tādu, kāda tā ir pirkšanas brīdī un par katru pilnveidojumu lemt un maksāt atsevišķi, vai arī uzreiz līgumā paredzēt to, ka preces cenā (kura tad būs augstāka) tiek iekļauta maksa par pilnveidojumiem visā preces dzīves ciklā. Cik vien iespējams, jāizvairās iepirkt preci ar ilgu dzīves ciklu, bet bez iespējām to pilnveidot. Tas nozīmē – ka mainoties situācijai, iegādātā preces kļūs mazefektīva un vajadzēs pirkt citu, kas noteikti maksās vairāk nekā pilnveidot esošo. Pilnveidošanu automātiski jau veic dauzas datorprogrammas, jo tāda iespēja iekļauta to sākuma cenā vai arī atjaunojot lietošanas tiesības. Tāpat arī notiek ar elektronisko sadzīves teehniku, kura pieslēgta internetam vai saņem datus caur satelītiem. Tomēr ir daudz ierīču, kur nepietiek ar attālinātu pārprogramēšnu, bet nepieciešama atsevišķu elementu fiziska nomaiņa. Tā nu atkal vieta un laiks ilgtermiņa domāšanai un izmaksu rēķināšanai.
Kopsavilkums
Pieminēju tikai pašus būtiskākos faktorus, kuri ietekmē iepirkumu kopējo un vienas preces vienības cenu. Iepirkuma lietderīgumu un finansiālo izdevīgumu, diemžēl, pieņemts vērtēt pēc vienas vienības cenas, mazāk ņemot vērā lietotāju objektīvās vajadzības un iespējamās turpmākās izmaksas nopirkto preci lietojot, apkopjot un uzlabojot. Tomēr iesaku lūkoties tālāk par šodienu: pakalpojums, par kuru šodien pēc līguma maksājam vienu cenu, nākotnē lētāks nepaliks.
Sony Entertainment
Jauns ekskluzīvs TV kanāls Lattelecom Interaktīvajā TV
Komentāri